lāčplēši

Vizuālais tēls

Filmas “Lāčplēši” veidotājiem ir būtiski, ka jaunieši filmā runā par sevi un savu pasaules redzējumu pēc iespējas autentiskāk savai ierastajai izteiksmes formai. To paredzēts panākt divos veidos.

1. Kopīgi iestudējot A. Pumpura eposu “Lāčplēsis”, izmantojot kopienas teātra metodes, un tādejādi radot situācijas, kurās filmas varoņiem ir iespējams izpaust savas domas un sajūtas dažādos veidos. Mēģinot šķetināt stāstu par mūsdienu varoni, tā drosmi, bailēm un motivāciju, tam ir jārunā valodā, kurā runā filmas varoņi, tam ir jāpauž savas emocijas tā, kā to dara viņi. Kopienas teātra iestudēšanas process nereti ir būtiskāks par pašu rezultātu. Filmas valodai šāda procesa dokumentēšana dod spilgtus vizuālus tēlus un situācijas, kas ir pašu varoņu veidoti.

Attēli no BATS (Baltic Applied Theatre School) meistardarbnīcas Nidā

2. Digitālais saturs un sociālie tīkli ir veids, kādā filmas veidotājus interesējošā paaudze komunicē pieredzēto un savas pārdomas. Ņemot to vērā, iespējams, ka par valsts aizsardzības dienesta pieredzi filmas varoņiem visvieglāk ir runāt tieši šādā veidā, arī tad, kad kamera ir paša varoņa izteiksmes līdzeklis. 

Video no sociālā tīkla TikTok - piemēri ar vecuma grupas aktualitātēm un dalīšanos, jauniesaukto video (ne Latvijā) un Aizsardzības ministrijas veidotie video, lai uzrunātu potenciālos rekrūšus

Piemēri no publiskās telpas, kas atspouļo viedokļu dažādību jauniešu vidū par valsts obligāto militāro dienestu